SIA "Profilaktisko higiēnisko pakalpojumu laboratorija"

RUS    LAT

 

Ūdens mikrobioloģiskā

un ķīmiskā sastāva higiēniskie aspekti

 

Ūdens kvalitātes pasliktināšanās notiek, galvenokārt, ūdens piesārņošanas dēļ ar patogēniem mikroorganismiem, sadzīvē lietotām un tehnoģēnās izcelsmes dažādām ķīmiskām vielām, kā arī caur nehermētiskiem sadales tīkliem.

 

1. Ūdens mikrobioloģiskā sastāva higiēniskie aspekti. Mikroorganismi

 

Vislabāk izpētīta ūdens faktora  ietekme  uz sabiedrības saslimstību ar akūtām zarnu infekciju slimībām.

 

Kāpēc vienmēr ir mikrobioloģiskā piesārņojuma risks?

  • vienmēr ir slimi cilvēki;

  • cilvēks izmanto virszemes piesārņotos ūdeņus;

  • aktuāls jautājums par piesārņojumu ar vīrusiem;

  • ir riska grupas ar paaugstinātu jūtību nosacīti-patogēnai mikroflorai, t.i. ar vāju imunitāti, slimnieki ar imuno-depresīvu terapiju, pēc apdegumiem, stacionāru pacienti, pansionātu iemītnieki, pirmsskolas vecuma bērni;

  • riska grupas dod jaunas slimības – legionelozi, meningoencefalīts, plaušu infekcijas

 

Ūdens drošību var pārbaudīt, nosakot bakteriālā piesārņojuma indikatororganismus - E.coli, kopējās koliformu baktērijas, enterokokus, kuru klātbūtne dzeramajā ūdenī nav pieļaujama.

  • kopējo koliformas baktēriju noteikšanas metodika nosaka gan nesen bijušos zarnu trakta mikroorganismus, gan tas, kuras ilgā laikā atrodas dabas vidē, bet visām ZNGB ir viena izcelsme - fekālā, tāpēc, radītājs liecina, bez šaubām, par neefektīvu ūdens sagatavošanu vai otrreizēju piesārņojumu ūdens sadales tīklā. Par svaigu fekālu piesārņojumu liecina cits radītājs – termotolerantas koliformas. Arī termotolerantas koliformas var attīstīties ūdens sadales tīklā, ja oksidejamība paaugstina līdz un virs 15mg/l O2, ūdens temperatūra paaugstina virs 15º, ūdenī nav hlora atlikuma un ir sāļu sastāva īpatnības.
  • Ja Zarnu nūjiņa vai E.coli  konstatēta ūdenī vai pārtikas produktos, tas liecina par to fekālo piesārņojumu.
  • Enterokoki sastopami cilvēku un dzīvnieku ekskrementos. To galvenā vērtība ūdens kvalitātes izpētē ir tāda, ka tie kalpo kā papildus ūdens attīrīšanas efektivitātes rādītāji. Enterokoki ir izturīgi pret izžūšanu un var tikt izmantoti kontrolei pēc jaunu maģistrālo ūdensvadu ielikšanas vai pēc sadales tīkla remonta, kā arī, lai konstatētu virszemes vai pazemes ūdeņu piesārņojumu ar virszemes notekūdeņiem.
  • Ūdens ir vīrusu infekciju pārnēšanas faktors. Bieži ūdens dezinfekcijas metodes, kuras ir efektīvas pret baktērijām, nedarbojas pret vīrusiem. Ūdens, kurā atrasti fekālā piesārņojuma indikatororganismi, palielina iespēju inficēties un saslimt ar vīrusu izraisītām slimībām (poliomielīts, vīrusa hepatīts A). Ja dzeramais ūdens tiek ņemts no labi aizsargāta avota un ir dokumentēts apstiprinājums par fekālā piesārņojuma neesamību no ietekmes zonas, var pieņemt, ka pats urbums, sūkņi un ūdens padeves sistēma ir brīvi no vīrusiem.

 

 

2. Ūdens ķīmiskā sastāva higiēniskie aspekti.

 

Dabas, sadzīves un tehnoģenas izcelsmes ķīmiskās vielas

 

Zināms gandrīz pieci miljoni ķīmisko vielu un katru gadu to skaits palielinās.

 

     Ietekmi uz veselību var radīt ilgstoša tāda ūdens lietošana, kurš satur kādu ķīmisko vielu cilvēkam kaitīgā koncentrācijā. Dezinfekcijas līdzekļi izraisa dažādu blakusproduktu veidošanos, no kuriem daži ir potenciāli bīstami. Taču to radītais risks veselībai ir mazs, salīdzinot ar ūdens nedezinficēšanas bīstamību.

Cilvēka organisms ar ūdeni uzņem no 10%-20% mikroelementu.

Jāatceras, ka mikroelementu palielināts daudzums izsauc patoloģiskās reakcijas un dažādas saslimstības.

 

Neinfekciozā saslimstība, kura saistīta ar ūdeni, var būt saistīta ar neoptimālu mikroelementu saturu.

 

Kārtējā monitoruinga ķīmiskie rādītājie:

  • Smaržai, garšai un krāsai jābūt bez būtiskām izmaiņām;

  • Amonijs izveidojas ar dzelzs un ogļūdeņraža oksidēšanas reakcijām un nav saistīts ar dabas vides piesārņojumu. Pazemes ūdeņos amonija mazāk nekā virszemes ūdeņos, jo tas saistīts ar dabiskiem procesiem. Jāzina, ka ūdens attīrīšana no amonija bez speciālām filtrējošām vielām nedod pozitīvu rezultātu.

  • Mangāna (Mn) diennakts nepieciešamā deva sastāda 2-8mg. Skābekļa iedarbībā mangāns var veidot nešķīstošus oksīdus, kuri ūdensvada ūdenī var veidot nevēlamas nogulsnes un ietekmēt ūdens krāsu. Bet koncentrācijā līdz 0,5mg/l izmaiņas netiek konstatētas. Mangāna pieļaujamās dozas pārsniegšana izsauc centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus, oksidēšanās procesu bremzēšanu, aknu funkciju traucējumus. Mangāns ir metāls, kurš sastopams zemes garozā lielā daudzumā, parasti kopā ar dzelzi. Trūkst pārliecinošu pierādījumu par to dzeramā ūdens mangāna daudzumu, kurš ir toksisks cilvēkam.

  • Dzelzs diennakts vajadzība - 10-25mg. Dzelzs ir neaizvietojams cilvēka uztura elements. Dzeramā ūdens garša un izskats (krāsainība, duļķainība) mainās pie dzelzs koncentrācijas 0,3mg/l.

  

Dzelzs saturs ūdenī 1mg/l izsauc sausādu, niezi;

 

2,5-5mg/l koncentrācijā - izsauc ādas iekaisumu, kopējās alergizācijas paaugstināšanu; 

 

dzelzs saturs  10mg/l koncentrācijā - izsauc aknu darbības trukumu. Zinātniskajās publikācijās ir dati par to, ka ādas saskare ar ūdeni, kurā dzelzs koncentrācija pārsniedz 10mg/l, sensibilizētiem cilvēkiem var izraisīt alerģisku reakciju.

 

Dzelzs saturs 38mg/l - pēc 10-15 gadiem noved pie sedirozes (iekšējo orgānu funkciju traucējumi).

 

Uzskata, ka perorālā doza 2mg/l ir nekaitīga veselībai.

 

Paaugstināta dzelzs jonu koncentrācija veicina cauruļu koroziju un rada labvēlīgus apstākļus specifisku baktēriju augšanai, kā arī piešķir ūdenim metāla piegaršu. Korozija var būt ūdensvada mehānisko bojājumu, un dzeramā ūdens ķīmisko, mikrobioloģisko, organoleptisko īpašību izmaiņu iemesls. Ūdensvada iekšējā korozija var palielināt dzelzs, cinka, svina, kadmija saturu dzeramajā ūdenī.

 

Ja dziļurbuma būvniecības laikā dzelzs saturs ir 0,5-0,8 mg/l, tādu ūdeni labāk neizmantot ūdensapgādei vai uzreiz plānot atdzelžošanu.

 

  • pH izmaiņas var liecināt par avotu antropogēna (cilvēka saimnieciskā darbība) piesārņojumu un ūdens sagatavošanas īpatnībām. Samazināšanās liecina par koagulantu daudzuma izmantošanu virs normas.

  • Elektrovadītspēja – tās ir indikatīvais rādītājs sāļu klātbūtnei.

  • Cietība Cietību galvenokārt nosaka kalcija un magnija savienojumi. Cietība ietekmē ūdens garšu un sadzīves tehnikas kvalitāti.    Iedzīvotājiem iesaka lietot ūdeni ar cietību ne vairāk kā 7 mgekv/l (nav normēta MK noteikumos).

  • Oksidējamības paaugstināšana liecina par otrreizēju piesārņošanu vai nekvalitatīvu ūdens sagatavošanu. Rādītāja paaugstināšanās liecina par augu un dzīvnieku valsts izcelsmes organisko vielu sadalīšanās produktu klātbūtni dzeramajā ūdenī.

 

 

Faktori, kuri ietekmē dzeramā ūdens kvalitātei

 

3.1. Ūdens avotā

 

3.1.1. Dabas vides faktori (duļķainība, krāsa, mineralizācija, dzelzs, mangāns u.c.).

 

3.1.2. Antropogēnie piesārņojumi (smago metālu sāļi, pesticīdi, bioloģiskie piesārņotāji u.c.)

 

Ūdens galvenie piesārņotāji ir:

- ražošanas uzņēmumi;

- sadzīves piesārņotāji;

- lauksaimniecība;

- atmosfēras piesārņojums, kurš sastāda 7-10% no kopējā piesārņojuma: tas ir sērs, hlora dioksīdi, radioaktīvie un smagie metāli.

 

3.2. Ūdens sagatavošanā  iespējams otrreizējais piesārņojums ar reaģentu atlikumiem un jaunizveidotajiem savienojumiem.

 

Ūdens sagatavošanai nepieciešams salīdzināt reaģentu toksicitāti un stabilitāti. Galvenais, lai nebūtu savienojumu ar lielāku toksicitāti, nekā reaģentiem.

 

3.3. Ūdens sadales tīkla un uzglabāšanas rezervuārā

 

3.3.1.ūdens otrreizējais piesārņojums iespējams nehermētiskuma un korozijas dēļ.

 

3.3.2. materiālu un savienojumu ķīmisko vielu migrācija.

 

Ūdens sadales tīklā var būt kvalitātes pasliktināšanās rezervuāru materiālu savienojumu integrācijas dēļ, piemēram, dažas krāsas “ēd” mikroorganismus, un rezultātā izveidojas otrreizējais piesārņojums. Dažādas ķīmiskas vielas migrē no cauruļu un savienojumu materiāliem ūdeņi.

 

Ūdens rezervuāru piesārņojuma profilaksei:

- jābūt hermētiskiem;

- iekšējai virsmai jābūt no materiāliem, kuriem ir atļauta saskare ar ūdeni, ar gludu virsmu;

- jāveic tīrīšanu un dezinfekciju atbilstoši higiēnas prasībām

 

3.3.3. ilglaicīga glabāšana.

 

3.3.4. Ūdensvada tīkla nesacilpošana,

 

3.3.5. ūdens ilglaicīga glabāšana rezervuāros/tvertnēs, dezinfekcijas un tīrīšanas neizpildīšanas pasliktina ūdens kvalitāti.

 

Ūdens sadales tīkls uzskatams par ūdens apgādes sistēmas pati vājāku vietu.

 

IK „Profilaktiskie higiēniskie paklpojumi” veic dzeramā ūdens laboratoriskos izmeklējumus pēc visiem nepieciešamiem rādītājiem akreditētā laboratorijā.

 

Sākums | Sludinājumi | Pakalpojumi | Laboratorija | Par mums | Kontakti | Lapas karte | Derīga informācija

Top.LV

Copyright © IK Profilaktiskie higiēniskie pakalpojumi, 2012 | e-mail: office@profhigpak.lv